Programmas > Fenotipoloģija

Fenotipoloģija (nеvis fiziognomika) – ārpuskonkurences ekspresdiagnostikas tehnoloģija cilvēka rakstura noteikšanai pēc viņa ārējā izskata (pēc sejas iezīmēm). Atšķirība starp fеnotipoloģiju un fiziognomiku ir tāda pati, kā starp astronomiju un astroloģiju.
Fenotips ir ģenētikas ārējā izpausme. Pēc fenotipoloģijas apgūšanas visas personiskās īpatnības un rakstura īpašības, ko nosaka ģenētika, var nolasīt no cilvēka sejas.
Fenotipoloģijas zināšanu iegūšana – tā ir jaudīga “ieroča”, jaunāko tehnoloģiju starppersonu saskarsmes sfērā, pārdošanā, audzināšanā, u.c., iegūšana.
Fenotipoloģija - zinātne par psiholoģisko un psihofizioloģisko raksturlielumu savstarpējās mijiedarbības izpausmi cilvēka uzvedības ģenētikā uz viņa fenotipa individuālo pazīmju pamata. Turklāt, fenotips ir visu indivīda (šeit - cilvēka) bioloģisko pazīmju kopums katrā konkrētā tā dzīves brīdī. Fenotips veidojas, piedaloties genotipam, apkārtējās vides apstākļu ietekmē, un ir genotipa realizācija konkrētos apstākļos. Jebkura cilvēka ģenētiskās attīstības programmas atklāšana ir iespējama tikai ar zinātniski atklātu, stingri pamatotu, kā arī precīzi klasificētu datu palīdzību. Sīkāk, phenotype- technology apvieno daudzdimensionālu mērīšanu, klastera un faktoru analīzi.

Jebkuras zinātniskās “tipoloģijas” izmantošana ir atkarīga no to pazīmju daudzuma un diskrētuma, kas veido “tipu”. Šobrīd ir zināmi sekojoši tipi:

Tipoloģijas autors                                         Тemperamenta tips 
  

Hipokrāts,Galens

          Sangviniķis          Flegmatiķis          Holēriķis  Melanholiķis
 E.Krečmers           Ciklotīmiķis          Iksotīmiķis                -  Šizotīmiķis
 U.Šeldons          Viscerotoniķis                   -         Somatoniķis  Cerebrotoniķis
 K.Konrads           Ciklotīmiķis          Viskozs tips      Spiritistisks tips  Šizotīmiķis
 I.P.Pavlovs Stiprs nolīdzsvarots kustīgs  Stiprs nolīdzsvarots inerts  Stiprs nenolīdzsvarots       Vājš

 

 

Fenotipoloģijas, atšķirībā no citu tipisku skolu pārstāvjiem, veic identifikāciju pēc ne mazāk kā 140 fenotipa pamatpazīmju esamības. Turklāt, iespējamais “tipu” skaits sastāda 10 trīsdesmitajā pakāpē. Tas liecina par jebkura cilvēka individualitātes vienreizīgumu. Ir neiespējams prasmīgi “ierāmēt” personu jebkādā iepriekš ierobežotā tipu daudzumā. Turpretī fenotipoloģija nodrošina individuālu pieeju un augstāko iegūstamā raksturojuma precizitāti. Katrs fеnotipoloģijas apguvējs iegūst pilnu iemaņu un zināšanu kompleksu 40 līdz 96 akadēmisko stundu laikā.


Fenotipoloģija balstās uz orgānu fizioloģiju. Fenotipoloģijas apmācība balstās uz četriem sekojošiem soļiem:
1. Fizioloģiju jeb - kā ir ierīkots viens vai otrs cilvēka orgāns (piemēram, zods, auss gliemežnīca, deguns, lūpas, uzacis, utt.).
2. Psihofizioloģiju jeb nervu sistēmas un fizioloģijas individuālo īpatnību savstarpējo saistību.
3. Psiholoģiju, t.i., pašu cilvēka raksturu.
4. Kоmpensatoro (adaptīvo) mehānismu. Fenotipoloģijā tas ir pats svarīgākais rādītājs. Tieši kompensatorais mehānisms parāda un izskaidro starpību starp to, kas ir dabas dots (iespējams, ka pamatīgi noslēpts), un to, kas tiek atklāti izrādīts. Fenotipoloģija lieliski “norauj drēbes” pat no pašiem pieredzējušākajiem un pārliecinātākajiem cilvēkiem, kuri prot profesionāli slēpt savu patieso seju.
Fenotipoloģijas postulāti:
1. Nedrīkst veikt gala analīzi pēc vienas īpašības.
2. Nedrīkst ļauties ieinteresēta sarunu biedra provokācijai un stāstīt par kādām viņa individuālajām īpatnībām, mēģināt pārsteigt ar savām fenotipoloģijas zināšanām. Tas var izraisīt nelabvēlīgu attieksmi un atsvešināšanos (ne visiem patīk, ka par viņiem daudz zina).
3. Nedrīkst šo ļoti jaudīgo instrumentu izmantot ļaunprātīgi. Jebkurš cilvēks ir neaizsargāts tādas tehnoloģijas priekšā, kura var pateikt: “Karalis taču ir pliks...”
4. Veicot fenotipoloģisko analīzi, nedrīkst atkāpties no tehnoloģijas.
5. Kā matemātika neaizstāj smadzenes, bet gan palīdz smadzenēm, tā arī fenotipoloģija neaizstāj intuīciju, dzīves pieredzi un iegūtās psiholoģijas zināšanas, bet gan papildina tās.

Kādas ir fenotipoloģijas iespējas?
Personības izpēte, izmantojot fenotipoloģiju, 2-4 minūšu laikā nosaka tādu rakstura īpašību virzību un pakāpi, kā:
1. Intelekta ģenētiskais potenciāls (tā robežas, orientāciju, perspektīvu).
2. Maniakālisms (virzieni un pakāpe).
3. Seksualitāte, tās īpatnības (tajā skaitā nosliece uz miesas baudām un/vai izvirtībām).
4. Morāles īpašību komplekss (uzticība, godīgums, divkosība, nelietība, principialitāte, melīgums u.c.).
5. Ģenētiskā nosliece uz nestandarta rīcību, tai skaitā kriminālu (atsevišķa, nopietna tēma, ne vienmēr saistīta ar noziedzību!!!).
6. Gribasspēks (spēja aizstāvēt savas intereses stresa vai mierīgā situācijā, prasme stāties pretī agresijai vai pašam veikt aktīvu uzbrukumu).
7. Nosliece uz heroiski - nejēdzīgu, neordināru rīcību (tai skaitā, nosliece uz slepkavību, pašnāvību, varoņdarbu, gara uzvarēšanu, utt.).
8. Nervu sistēmas kvalitāte, noturība un aizkaitināmības slieksnis (ļoti precīzi diagnosticējama īpašība).
9. Nosliece uz moralizēšanu.
10. Spēja darboties, tostarp ar praktisko komerciju saistītie dotumi. Darboties nespēja.
11. Noslēgtība, piesardzība, gļēvulība, drosme.
12. Ietiepība, apkārtējās pasaules kā potenciāli naidīga un apkarojama objekta ģenētiska uztveršana. (Tai skaitā provokatoriskās noslieces – spēja izsist citus cilvēkus no līdzsvara).
13. Varaskāre un vēlme pēc atzinības, personiskā imidža jeb tēla svarīgums.
14. Vērīgums, aizdomīgums, uzmanīgums.
15. Plēsēju, praktiskie, lietišķie un komercdotumi.
16. Un tā tālāk…
Pavisam 140 īpašības.
Tipāžu skaits, savācot kopā visas īpašības, sastāda 10 trīsdesmitajā pakāpē.
Visu iegūto rezultātu precizitātes pakāpe - ne mazāka, kā 80 — 95% .

Kur var izmantot fenotipoloģiju?
Visur, kur pastāv cilvēciskais faktors:
— visi iespējamie kadru auditi, tai skaitā VIP-amatu pretendentu auditi un/vai darba vietu auditi ar augstu pieejamības pakāpi slepenajai informācijai, personīgajai uzticībai un atbildībai;
— pārrunas, pārdošana, iepirkumi, saskarsme;
— audzināšana;
— kriminālistika;
— politiskā un sociālā sfēra;
— vēsturisko personību un/vai laika vai vietas barjeras dēļ nepieejamu cilvēku analīze;
— tiešam kontaktam nepieejamu cilvēku analīze;
— potenciālo partneru vai konkurentu uzvedības prognoze;
— jau mirušu cilvēku rīcības atšifrēšana;
— prasmīga potenciālo dzīvesbiedru atrašana;
— literatūras pieminekļu, hronoloģiju, notikumu, portretu, rokraksta paraugu, leģendu, gara mantojumu, u.c., vēsturiskās atbilstības salīdzināšana ar konkrētu vēsturisko personu patiesajiem raksturiem;
— iepriekš nezināmu nianšu un sīkumu, kā arī sabiedrībā ievērojamu personu slepeno uzvedības mehānismu atklāšana;
— literatūras varoņu skatuves tēla izstrāde;
— pareiza imidža izstrāde (šovbiznesā, politikā, karjerā, personiskajā dzīvē);
— psiholoģiskais meikaps un personiskā rakstura koriģēšana.

Informācija pārdomām:
Ar ko zinātniskās tehnoloģijas atšķiras no pseidotehnoloģijām un šarlatānisma? Fenotipoloģijas atšķirība no fiziognomikas:
1. Tehnoloģija balstās uz precīziem, saprotamiem un pārbaudītiem zinātnes pamatiem (šajā gadījumā fenotipoloģija balstās uz orgānu fizioloģiju, bet fiziognomika – uz personisko viedokli, izmantojot nezināma autora “ar pirkstu no debesīm” metodi).
2. Tehnoloģiju var atdalīt no nesēja (pasniedzēja, izstrādātāja) un saprotamu algoritmu un zināšanu veidā nodot citam lietotājam (kurš mācās). Turklāt lietotājs (kurš mācās) var iegūt rezultātus uzreiz pēc tehnoloģijas pielietošanas.
3. Savukārt, māksla un šarlatānisms, pilnīgi pretēji - nav nododami tālāk un atdalāmi no to autora – “šamaņa”, tas ir, “šamanim” un/vai kaut kādam viņa guru viss sanāk, bet parastajiem lietotājiem (kuri mācās) – nē. Paskaidrot, kāpēc nesanāk, “šamanis”, apvienošanas kārtībā - arī “lohotrons”, parasti nevar un sāk pūst miglu acīs – vai nu citiem karma neder, vai aura nav atbilstoša, un vispār, viņa zināšanas jāapjauš caur svēto garu un jāmeditē.
4. Tā, piemēram, dažu “fiziognomistu” apgalvojumi, ka cilvēks ar garu degunu vecumā nomirs nabadzībā, ir vistīrākie murgi. Tādā gadījumā visi gara deguna etnosi mirtu nabadzībā, kas ir acīmredzama muļķība. Turpretim, kā apgalvo fenotipoloģijas fizioloģiskie pamati - garš deguns, pirmkārt, ir palielināta maņu receptoru zona, kura dod spēcīgu signālu par smaržu (signālu no ārpasaules). Visi cilvēki ar garu degunu izceļas ar paaugstinātu jūtīgumu, un tieši tāpēc gara deguna etnosi (itālieši, francūži u.c.) gandrīz vienmēr ir modes noteicēji.
5. Tehnoloģiju var vienmēr atkārtot, un tā nodrošina rezultātu pastāvīgumu. To var apstrādāt ar statistikas un matemātikas metodēm.
6. Vairākums izglītotu cilvēku brīnišķīgi saprot atšķirību starp astronomiju un astroloģiju. Tieši tāda pati atšķirība pastāv arī starp fenotipoloģiju un fiziognomiku. 


 
 
 
 Copyright © 2008-2012, L-Contact OÜ, E-mail: info [at] l-contact.ee